Agresorvalstu pārtika veikalos
Vairāku veidu Krievijā ražotās tējas, sausās zupas, dažādas garšvielu mērces, saulespuķu sēklas, adžika – tie ir tikai daži no produktiem, ko piedāvā veikalu tīkls „Mego“. Turpat citos plauktos var atrast Baltkrievijā ražotus gaisa atsvaidzinātājus, bet dzērienu plauktos – stiprās dziras.
Rīgā joprojām darbojas vairāki Baltkrievijas preču tirdzniecības centri, piemēram, Iļģuciemā tirgo kosmētiku, Latgales apkaimē – šņabi, zefīrus un citus produktus, bet Centrāltirgū – baltkrievu apavus.
Arī zemo cenu veikali „Mere“ piedāvā šo valstu preces.
Meklējot aizstājējproduktus
Vaicāts, kāpēc joprojām veikalos ir agresorvalstu preces, „Mego“ mārketinga nodaļas vadītājs Aleksandrs Afanasjevs skaidroja, ka uzņēmums uzreiz pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā sāktā kara sāka pārskatīt Krievijas un Baltkrievijas preču sortimentu un veicis izmaiņas preču un piegādātāju klāstā. Piegāžu līgumi ar abu valstu piegādātājiem esot pārtraukti, un šobrīd notiek darbs pie tā, lai atlikušajām šo valstu precēm atrastu aizstājējproduktus.
Krievija joprojām ir to valstu pirmajā desmitniekā, no kurienes ievedam dažādas pārtikas preces, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Piemēram, šogad no Krievijas ievesti dzērieni gandrīz 2 miljonu eiro vērtībā, kakao un kakao izstrādājumi – par 750 tūkstošiem eiro, gatavās mērces un garšvielu maisījumi – par 368 tūkstošiem eiro.
Kopumā pirmajos septiņos mēnešos ievesti Krievijas pārtikas rūpniecības ražojumi par vairāk nekā 81 miljonu eiro, bet pērn kopumā – par 106 miljoniem eiro.
Tajā pašā laikā no Baltkrievijas šogad ievesta pārtika par 12 miljoniem eiro, bet pērn kopumā ievestās pārtikas kopvērtība pārsniedza 20 miljonus eiro, un tā ir lielākā importa vērtība pēdējo 20 gadu laikā. Visvairāk ievestas pārtikas rūpniecības atliekvielas un gatavā lopbarība, dzērieni un cukurotie konditorejas izstrādājumi.
Ko saka pircēji – vai agresorvalstu precēm jābūt mūsu veikalu plauktos?
Domāju, ka ne. Es labāk izvēlos Latvijā ražotus produktus un preces. Karš Ukrainā, – jābūt visiem lojāliem, jāatbalsta Ukraina, un tāpēc arī izvēlamies vietējo vai Ukrainas preci.
Jā. [Veikalos jābūt] tāpēc, ka tās preces ir cilvēkiem. Noteikti ir jābūt izvēlei. Kā izvēlos? Atkarībā no naudas, kas uz to brīdi ir. Tad, kad ir labāki apstākļi, tad, runājot par pārtikas precēm, noteikti atbalstītu vietējos zemniekus.
Domāju, ka cilvēkam jābūt izvēlei, vienalga, kādā valodā viņš runā.
Nē, domāju, ka vajadzētu atrast citus veidus biznesiem. Domāju, ka viņi var. Protams, grūti, jo tie ir zaudējumi, bet tas ir iespējams. Mums vajadzētu darīt pilnīgi visu, lai noniecinātu ekonomiku Krievijā, bet sanāk, ka šobrīd mēs viņu atbalstām. Esmu pilnībā Ukrainas pusē, un šis ir viens no veidiem [kā atbalstīt].
Atbalsta iespējami plašākus ierobežojumus
Eiropas Savienībā pārtikas imports no Krievijas un Baltkrievijas pilnībā nav aizliegts.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) jau kopš pagājušā gada uztur savu pozīciju par maksimālu tirdzniecības ierobežošanu ar abām agresorvalstīm, šā gada februārī novelkot sarkanās līnijas par tālāko sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju.
„No LTRK skatpunkta galvenais uzdevums ir maksimāli ierobežot šīs tirdzniecības attiecības gan eksporta, gan importa virzienos. Tas ir viens no aicinājumiem, ko esam izteikuši saviem biedriem. Proti, ka austrumu virziens un abas agresorvalstis noteikti nav tie sadarbības partneri, ar kuriem veidot ilgtspējīgu sadarbību, jo skaidrs, ka no šīm valstīm šajos ģeopolitiskajos apstākļos var sagaidīt jebko. Un tas nozīmē, ka no uzņēmumu skatpunkta sadarbība ar tiem nav ilgtspējīga,“ skaidroja LTRK valdes loceklis Jānis Lielpēteris.
LTRK atbalsta pēc iespējas plašus ierobežojumus, tehnisko pusi atstājot politikas veidotāju rokās un piebilstot, ka ierobežojumi nacionālā līmenī varētu nebūt pietiekami efektīvi. Tajā pašā laikā esot jāatrod veidi, kā sadarbību ar šīm abām valstīm minimizēt.
Tikmēr Zemkopības ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece norādīja uz vairākiem jau pieņemtiem lēmumiem. To vidū ir gan Eiropas Savienības noteiktās sankcijas, gan Latvijas nacionāli pieņemtais importa aizliegums. Šā gada 8. martā stājās spēkā aizliegums ievest visus dārzeņus, augļus, riekstus un ogas, visus graudaugus, lopbarības izejvielas un gatavo lopbarību. Savukārt importa tarifi palielināti graudaugu produktiem, eļļas augu sēklām, augu eļļām, pārtikas rūpniecības atliekām, gatavajai lopbarībai un zirņiem.
Muceniece pavēstīja, ka šobrīd tiek strādāts pie tā, lai noteiktu paaugstinātus ievedmuitas tarifus plašākam Krievijas un Baltkrievijas produktu klāstam, lai no šīm valstīm ierobežotu produktu importu Eiropas Savienībā. Kad tas varētu notikt, pagaidām gan nav zināms.